Latvijas Universitte


Bibliotku zintnes un informcijas fakultte


Antk literatra


Konspekti


Antk literatra


nepilna laika

1.kurss


Rga/1999.gads


Sengrieu literatras periodizcija

(9.-18. gs.p.m.. -m.. 3.; 4.gs.)


1. Arhaiskais periods

(9.-7.gs.p.m..)

Eposs

(Varoeposs)

Homrs

“Ilida”, “Odiseja”


Didaktiskais eposs

Hsiods

“Darbi un dienas”, “Teogonija”


Fabula

Ezops


2. Klasiskais periods

(7.-4.gs.p.m..)

Lirika

(elija un jambi)

Kallins

Tirtajs

Mimnerms

Arhilohs

}7.gs.p.m..




Solons

Teognds

}6.gs.p.m..



Melika

Alkajs

Sapfo

Anakrionts

“Man apmulst prts”, “Zilokaurokturis”

“Jau mness ir zudis skatam”

“Steidzies puisn...”


Koru lirika

Pindars

Ptisk Epinkija Etnas Hieronam


Tradija

Eshils

(545.-456.g.p.m..)

“Sasaisttais”, “Prometejs”, “Oresteja”, “Agamemnons”

Horeforas - ziedotjs

Eimendas - lebvlgs.



Sofokls

(496.-406.g.p.m..)

“Antigone”, “Valdnieks Edips”



Eiripds

(484.-406.g.p.m..)

“Mdijas”, “Hipolits”, “Trojietes”, “Helena”, “Orests”, “Elektra”, “Ifignija Auld”, “Bakhantes”


Komdija

1) Vecatisk

Aristofns

(450.-384.g.p.m..)

“Jtnieki”, “Mkoi”, “”Lapsenes”, “Miers”, “Putni”, “Vardes”, “Bagtba”, “Astrate”, “Sievietes tautas sapulc”, “Sievietes Tesmoforiju svtkos”

Atiskais posms

(5. - 4. gs.p.m..)

Vsturisk proza

Herodots

(484.-424.g.p.m..)




Tukidids

(460.-400.g.p.m..)

“Vsture” 8 grmatas



Ksenofonts

(430.-355.g.p.m..)

“Grieijas vsture”


Retorisk proza

Lizijs

(459.-380.g.p.m..)

“Runa pret Eratostenu”



Demostens

(384.-322.g.p.m..)

“Tre run pret Filipu”


Folozofisk

proza

Platons

(427.-347.g.p.m..)

“Valsts”



Aristotelis

(384.-322.g.p.m..)

“Potika”

3. Helnisma laika literatra

(3.-1.gs.p.m..)


Menandrs

(342.-392.g.p.m..)

“ga”, “rjtiesa”



Teokrts

(310.-250.g.p.m..)

“Idilles”, Sirakzietes”



Kallimahs

(310.-240.g.p.m..)

“Tabulas”, “Cloi”



Rodas Apollonijs

(295.-215.g.p.m..)

“Argonautika”

4. Romas laikmeta literatra

(1.gs.p.m..- m..4.gs.)


Pltahs

(46.-120.g.m..)

“Morles traktti”, “Parallie dzves apraksti”



Lukins

(125.-180.g.m..)

“Muas slavinjums”, “Bez mantojuma atsttais”, “Dievu sarunas”, “Jras sarunas”



Longs

(apm.2. vai 3.gs.m..)

“Dafnds un Hloja”


Homrs


Nav pai vsturisku ziu. Vi ir bijis akls, dievias iedvesmas apgarots dziesminieks. Apmram septias pilstas pretend uz Homra dzimteni. It k vi esot uzturjies Hij. Vlk tur dzvojoi homerdi. Vii izplatja Homra dzeju. Grieu dailiteratras vissenkie piemineki ir eposi “Ilida” un “Odiseja”, par kuru autoru tiek uzskatts aklais dzejnieks Homrs. T domja ar antkaj pasaul, lai gan jau tad konkrtu biogrfisku ziu par Homru nebija. Via eposi, mainoties laikmetu literri esttiskajm prasbm, vienmr palika izcila dzejas meistardarba neatdarinms paraugs.

Par pomu raanos laiku ir domstarpbas, bet apmram 8.gs.p.m.. Tmas ir par Trojas karu, kas norisinjs apmram 13., 12.gs.p.m.. eposu vstjums ir par pagtni. Homrs tajos iepin sava laika notikumus. Pom atrodams Miknu kultrai piederoi motvi. Miknu kultras ziedu laiku 16., 12.gs.p.m..

Eposos attlotie notikumi saistti ar grieu (ahaju) karagjienu uz Troju (jeb Iliju), pilstu Mazzij. “Ilida” ststa par Trojas aplenkanas pdj, desmit? gada notikumiem; sieta pamat - ststs par varoa Ahilleja dusmm. Grieu karavadoa Aamenona aizvainots, vis atsacjies cnties, un griei nespj gt uzvaru pr trojieiem, kamr kaujs nepiedals Ahillejs. Tomr, uzzinot, ka nogalints vina vistuvkais draugs Patrokls, saniknotais Ahillejs dodas kauj un uzveic trojieu vadoni Hektoru.

“Odiseja” ir nedaudz jaunka poma par “Ilidu”. T veltta grieu varoa Odiseja piedzvojumiem pc Trojas kara, kad, jras dieva Paseidona vajts, vi klejo desmit gadus, ldz atgrieas pie uzticgs sievas Penelopes.

Varopomu saturu veidojis ne tikai bagts grieu folkloras un mitoloijas materils un paa autora mksliniecisk fantzija, bet ar vsturiski fakti. Troja patiesi eksistjusi. Arheoloisko izrakumu rezultt (tos uzska XIX gs. vcu tirgotjs H. limanis) tika atklti vairki is pilstas kultrsli. Viens no tiem slnis atbilst eposos attlotajam Senajos iptieu un hetu XIV-XIII gs. p. m. . dokumentos minti ar vairkkrtjie ahaju iebrukumi Mazzijas piekrast, ievrojamkais no kuriem, iespjams, bijis t saucamais Trojas kar. T notikumi tiek attiecinti uz XIII gs. p. m. ., kad Grieij un Egejas jras sals vl valda sen un bagtg Egejas kultra (saukta ar par Krtas-Miknu kultru - XVII-Xll gs. p. m. .). “Ilid” un “Odisej” atspoguojas ne vien is laikmets, bet ar daudzas iezmes, kas raksturo IX-III gs. p. m. ., td ar iem gadsimtiem pieemts saistt eposu galgs izveides laiku.

Grti tomr atdalt patieso. Mezglos sapto autora idealizto vstures notikumu kodolu no mtiem, kurus savukrt papildina fantastiski motvi. Pomm raksturgi, ka ldzs grieu un trojieu varoiem darbojs ar dievi, ne vien lemjot un virzot notikumu gaitu, bet reizm ar aktvi cnoties kaujas lauk vien vai otr no karojoajm pusm.

“Ilidas” un “Odisejas” mksliniecisko savdabgumu veido varopomm tipisku izteiksmes ldzeku kopums. “Tas ir episkajam stilam raksturgais nesteidzgs, plai plstos vstjums, tradicionli viendas vrdkopas, rindas, ststjuma epizods. das t saucams formulas, pastvgie epiteti, plai saldzinjumi, kri sav uzskatmb, heksametra pantmrs - btiskks stila iezmes.”

Epos nenoliedzami vienot iecere un ts realizcijas mkslinieciskums nodroinja Homram spou slavu jau antkaj pasaul un vairk nek 20 gadsimtus pc tam. Tomr jau senatn rads jautjums par abu pomu autoru: Homram piedvja vl virkni citu episku darbu, vlk uzskatja, ka vi sacerjis tikai “Ilidu” un “Odiseju”, bet dai hellnisma laikmeta ptnieki “Odiseju” atzina par kda cita dzejnieka darbu. T saucamais “Homra jautjums” par plau diskusiju objektu kuva XVIII gs. beigs, kad vcu filologs F. Volfs izvirzja domu: “Ilida” un “Odiseja” esot atseviu dziesminieku dd laik sacerti varoststi, kuri vlk apkopoti un rediti. T ai jautjum pakpeniski iezmjuies divi pamatvirzieni: unitriju teorija (pomas esot vienotas, un tm esot viens autors) un analtiu teorija (eposi sastvot no pastvgm dam, kuras sacertas dados laika posmos). Vairums msdienu zintnieku aizstv iespju savienot abu uzskatu racionlkos pierdjumus: sengrieu eposu veido dadu vsturisko laikposmu notikumi un mti, kurus vienot mksliniecisk veselum sakausjis viens autors (leendrais Homrs).

Homra pomas nozmgi ietekmjuas vlko gadsimtu grieu un romieu litertru un mkslu, bet ar Vergilija “Eneidas” starpniecbu ar Rietumeiropas eposa attstbu.

Homra “llida” un “Odiseja” ir un paliek savdabgs sengrieu kultras simbols.


Hsiods (8.-7.gs.p.m..)


Hsiods ir spilgti izteikta personba grieu literatr.

Hsioda dzves laiku var noteikt tikai aptuveni 8.gs. beigas vai 7.gs. skums p.m.. Vi ttad ir Homra eposa jaunkais laikabiedrs. Taj laik ints kopienai sabrkot un iru sabiedrbai veidojoties, Grieij strauji attstjs privtpaums, saasinjs iru ca. Naturls saimniecbas viet stjs naudas saimniecba. Tas stipri ietekmja skos un vidji turgos zemniekus, kas nonca pilng atkarb no lielajiem zemes paniekiem. Hsiods, bdams skais zemes panieks, labi zinja zemnieku dzves un darba apstkus un run par tiem didaktiskaj pom “Darbi un dienas”.

Darbi un dienas” - didaktisk poma atiras no varou eposa ar to, ka taj ir mazk mitoloiska materila, toties ar daudz lielku tieambu ienk rels dzves attiecbu attlojumu. Pc apjoma darbs ir neliels, bet satura zi nozmgs. Hesiods sav pom nerun par tlo pagtni, bet vairk pievras tagadnei par sava laika saspjuiem jautjumiem. Tiesas prvas uzskanas iemesls bija pomas sarakstana. Tiesas darbus uzska Hesioda brlis Perss, un piekukuojot tiesu, pankt netaisngu lmumu un atem Hsiodam mantojuma dau.

Hsiods izvirza uzdevumu - runt patiesbu. Pomas pirmaj da Hsiods run par socilo netaisnbu, par valdniekiem liekiem, tiesneu korumptbu, varmcbu, patvau.

Vi ar mekl ldzekus k to novrst, dod padomu savam brlim Persam neiesaistties ilds un izvairties no skam sapulcm, bet pievrsties darbam. Tpat vi ar ironiju run par prkamajiem ierdiem, valsts vriem.

Hsiods liek saprast, ka taisnba stv augstk par varu, bet cilvks biei vien to saprot tikai tad, kad noncis jau nelaim. Un netaisniem spriedumiem k na ldzi nk Zvrests, un Tiesa vienmr tiecas uz mantkrgiem audm, t atnes tiem nelaimi, bet kas taisngi ties, tam pilsta plaukst un ze, un tauta laimgi dzvo. Tur valda prticba un saticba.

Hsiods aicina valdniekus apsvrt vrgi sird, k spriest taisngu tiesu, jo tautai ir jmaks par valdnieku vainu. aunumu ir pilna pasaule un ce uz to ir ldzens un viegli ejams.

Runjot par darbu Hsiods aicina jau laikus domt par rau, lopiem, neko neatstt nepadartu, neko neatlikt uz pdjo brdi. Aicina neaizmirst mgos dievus, kad cilvks ir kuvis bagts, un ziedot tiem labko no t, kas tam pieder, tad ar dievs nenovrss savu laipno vaigu. Tpat ar pievras cilvku savstarpjm attiecbm. Vi pamca, kad zemniekiem skt darbus, ai dienu uzskaitjum labi saskatmi grieu tautas ticjumi. Lasot pomu reizm iet, ka autors dzvi saskata drms krsas, bet tomr vi tic taisnbas uzvarai. “Darbos un diens” var atrast daudzus sakmvrdus un parunas, kas ir populras un tiek lietotas vl odien. Daudzas rindas ir velttas dabas tlojumiem, bet ts vairs nav tik bagtgi kri apraksttas k Homram, kaut gan ar Hesiods savos darbos ir izmantojis epitetus, saldzinjumus un atkrtojumus.

Teogonija” parda izmaias iru sabiedrbas iekrt (piemram preja no matriarhta uz patriarhtu) mitoloiski atspoguojas teiks par veco dievu cu ar jaunajiem. Pamat pasaules izcelans hronoloija, pc Hsioda domm, vispirms bija Haoss - “tums tukums”, Zeme un Erots - “mlestba”. No Haosa un Zemes dads paaudzs rads prjs pasaules daas - Erebs “Tumsba”, gaiais ters, Debsis, Jra, Saule, Mness. Hsiods apraksta ne tikai relus pielganas objektus, kas grieu kultr bija dievi, bet ar to spku personifikcija, kurus vi domja k cilvkus rcbas ietekmtjus - Darbs, Aizmirstba, Bads, Skumjas, Kaujas, Slepkavbas, ildas, Meli utt.

Ezops (apm. 6gs.p.m.)

Drou vsturisku ziu nav, bet 5.gs.p.m.. vsturnieks Hrdots apgalvoja, ka Ezops dzvojis 6.gs.p.m..), bijis vergs Samas sal un Delfos ticis nogalints.

Ezopa fabulu motvs ietverts morls, tajs uzsvrts, ka pasaul valda aunums, ka liktenis ir maings, bet nkotne nedroa un nenoteikta, ka nav jcenas maint liktea pieirto stvokli, jo izmaias var nest vl lielku nelaimi.

Fabulu personi - dzvnieki, augi, cilvki, dievi - bet tie sev nevienmr ietver ts pabas, kdas ir pierast personifict ar tiem (skudra - strdga, lapsa viltga), bet ar pilngi pretju pabu paudji (skudra - melga un zaglga)

Fabulu stils ir vienkrs, skaidrs un lakonisks.


Kvints Horcijs Flaks (65.g. - 8.g. p.m..)


Zias par via dzvi atrodamas via darbos. Dzimis Dienviditlij, Venos. Tvs brvlaistais - tas bija kauna traips, kas nepameta Horciju un radja zinmu nepilnvrtbas sajtu, lai gan apzinjs savu nozmgumu Romas literatr. Studja Rom grieu un romieu literatru, retoriku, filozofiju. Vlk zinanas papildina Atns. Stud stoiu un Epikra filozofiju. Iestjas republiku armij 41.gad piedals kauj pie Filipm pret Augustu un Antoniju. Kad cieta neveiksmi glbjas bgot. Pc amnestijas atgrieas Rom, bet via paumu konfisc par labu oktavina veterniem. Palicis bez ldzekiem, Horcijs uzemas rakstvea pienkumus un nodarbojas ar dzejoanu. Ar to iemanto Virglija draudzbu, kur ieved viu Mecenta pulci. drz pc Mecenta nves ar Horcijs mirst un tiek apglabts blakus. Mecents bija tas, kas iepazstinja Horciju ar Augustu un tas viam piedvja goda amatu, bet Horcijs atteics, gribdams sevi pasargt no intrigm.

Slavu Horcijam atnesa “Satras”, “Epodi”.

Pakpeniski samierinjs ar jauno valsts iekrtu, kuva par Augusta slavintju.

Horcija darbi tiek publicti d secb: Odas, Epodi, Gadsimta himna, Satras un Vstules. Te nav ievrota darbu tapanas secba. “Satras” un “Epodus” rakstjis savas literrs darbbas skum.

Satras” - izdotas 1.gs. etrdesmitajos gados p.m.. divs grmats.

1.grmta - 10 satras

2.grmata - 8 satras.

Saraksttas filozofiskaj dialoga form daktilu heksametr. Horcijs ts sauca par “Sarunm”. To valoda ir viegla, tuva Prozai.

“Satrs” Horcijs pievras privtai dzvei, skar morli filozofiskas problmas, sadzves pardbas, risina literatras jautjumus. Izzobojot netikumus. “Satras” - mistrojums formas un satura zi dadi dzejoi. “Satru” dibintjs - Lcilijs 2.gs.p.m.. Horcijs prmet Lcilijam neizkoptu stilu. Horcija “credo” ir apvienot Romas seno dzejnieku idejas ar “jauno” dzejnieku sasniegumiem formas izveid. “Satrs” pau savus filozofiskos uzskatus sintizjot epikrieu un satriu mcbas, iesaka baudt dzvi, bet bt pieticgam, savaldt kaislbas, ievrot mru.

Horcija morle nav sausa, dragmatiska. Vi pamca ar labsirdgu humoru - pasaka patiesbu smejoties. Izsmej skopuus, mantrauus, dzru cientjus, kaislbas vergus. Visur di konkrti piemri, saldzinjumi (piemram, lauku miers - pilstas burzma, lauku pele - pilstas pele).

Savos darbos daudz run pats par sevi, savu gdgo tvu, par Mecentu. Viegl ststjum pievras nopietniem tematiem, izmantojot fabulas, atzias. “Satrs” spilgti, tiei attlo Romas dzvi.

Epodi” - piedzvojums, jambu pantmr saturti dzejoi, kas sastv no divrindu strafm, kurs otr vrsma ir ska par pirmo.

No Arhilaha Horcijs prmis griezgus jambus - pantmrus un aso toni. Bet “Epodu” saturs ir oriinls, nav aizgts no grieiem.

“Epodos” izsmej cilvku trkumus, pievras dadm dzves pardbm. 2.epods - pai populrs, jo taj runa ir par vienkra zemnieka dzvi, pdj straf noskaidrojs, ka lauku idilles slavinjums ir liekulgs. “Epods” pards Horcija politiskie uzskati, kas pakpeniski mains. “Epodas” jau pards Oktavina - Augusta cildinana, kas nav “Satrs”.

Odas” - etrs grmats, trs iznk 43.g.p.m.. bet ceturt 33.g.p.m..

Pieskaras filozofiski tiskiem jautjumiem. Tpat iet savu “zelta vidusceu” - Horcija gudrbu. Tiek cildints Augusts un Romas valsts. “Ods” atspoguojas ar Horcija personisku prdzvojumi. Raksta par mlestbu, biei mainot mlas objektu. Bet via mlas dzeja nav jtu stenuma un kvles. Taj vairk ir prdomas, kas nesavio lastju. Horcijs augsti vrt draudzbu. Vi ieviesis romas literatr grieu pantmrus un veidojis tos smalkkus. Ietekmjies no Alkaja, Anakreanta, Sapfas. “Odas” ir slavenkais Horcija darbs tiei ar sava satura bagtbu, izteiksmes tlainbu.

17.gs.p.m.. sacer patriotisko “Gadsimta himnu”, un pdjais darbs ir “Vstuu” grmatas. Ts adrestas atsevim personm. Padziina iepriekjos darbos paustos uzskatus. Slavena ir otrs grmatas tre vstule - “Dzejas mksla” - run par dzejas teoriju, drmu. “Vstul - 476 vrsmas. Skarti kompozcijas, formas jautjumi. Prasba pc viengabalainbas, stila atbilstbu saturam. Atturans no lieka naturlisma. Vras pret dievu iejaukanos lugas beigs, pret slepkavbm uz skatuves. Dzejas pamat ir talanta un mkslas tehnikas saldzinjums. “Dzejas mksla” ir literrs teorijas anra pilngkais un labkais paraugs Romas literatr.


Publijs Ovdijs (43.g.p.m.. - m..18.g.)


Ovdija literr darbba saistta ar Augusta valdanas 2.posmu.

Ovdija biogrfija ir via “Skumju elija” ceturts grmatas 10.elij.

Dzimis Sulmon. Clies no jtnieku dzimtas, imen jaunkais dls. Mcjies retoriku skol Rom. Ovdijam padevuas svazorijas, kurs nepiecieama bagta iztle un emocionalitte. Pc skolas beiganas dodas uz Grieiju un apmekl Atnas, kur padziina savas zinanas. Atgrieoties Rom strd par policijas zemks pakpes ierdni. Bet is darbs viu neinteres un vi nododas literatrai. Izveidojas par sava laika populrko dzejnieku Rom. Romu uzskata par savu dzimteni un ir laimgs, ka var dzvot Rom. Piecdesmit gadu vecum, m.. 8.gad, Ovdijs tiek izraidts trimd uz Tomi pilstu Melns jras piekrast. Ar o pilstu sasits II.posms Ovdija dzv, no m.. 8.-18.gadam. Augustu neapmierinja Ovdija literr darbba. Dzejou krjums “Mlas mksla” atklja Augusta Romas sabiedrbas apaubmo tikumbu. Sav dairades I posm Ovdijs pret Augusta tiskajm reformm izturas nenopietni un to Augusts uzskatja par protestu, neuzticbu. Ovdijs mirst trimd, m.. 18.gad. Apbedts netiek Rom, bet turpat trimd.

Literro darbbu var iedalt 3 posmos:

1) mlas dzejas - “Mlas dzeja”, “Mlas elija”, “Varones”, “Mlas mksla”, “Zles pret mlestbu”;

2) reliiski mitoloiska satura pomas - “Fsti”, “Metamarfozas”;

3) trimdas laika dzeja (8.g.m.. -18.g.m..) - “Skumjas elijas”, “Vstules no Panta”

Mlas lijas” - piecas grmatas. Sagdja Ovdijam mlas dziedoa slavu. Otraj izdevum iznca trs grmats. Mlas lijas ir velttas vienai varonei - Korinnai. Tau atirb no Katulla korinnas, Ovdija Korinna ir vairk nosacts tls. Ovdijs sniedz preczu Korinnas rjo portretu, bet neatklj savas jtas. Tai nav savas sejas, dvseles, t iemieso skaistu sievieti visprg nozm. Ovdijs mlas anr ir ne tikai turpintjs, bet ar novators.

Ovdija mltjam mlestba nav dzi un vienreizjs piedzvojums, bet gan viegla, aizraujosa rotaa. Tas spj mlt gan kundzi, gan vias verdzeni.

“Varones” - piecpadsmit vstules, kuras saviem prombtn esoajiem vriem un motajiem raksta grieu mtu varones.

Visas vstules ir par vienu tematu: irans, ilgas, vientulba, greizsirdbas mokas, skumjas atmias par nelaimgas mlas skumu, domas par nvi, lgums atgriezties.

Kautrg Penelope un kaislg Fedra, sentimentl Enona un atriebg Medeja, pamest Didona un ar varu irt Brizeida katra savdi prdzvo savas jtas.

Ovdijs sme no dadiem avotiem, vi izmanto Homru, tradijas, helenistisko poziju, tlojos mkslas darbus. Ar pilngi pastvgi prstrd sietus. Via varones gandrz vienmr ir bailgas un nevargas, k piemram Ovdija Didonai nav to iezmju, kuras viai bija devis Virglijs.

Apmram ap to pau laiku, kad Ovdijs raksta “Varones”, top ar via tradija “Medeja”, kura ldz msdienm nav saglabjusies.

Mlas mksla” - savdabga parodija.

I.daa - par mlas objektu atraanu

II.daa - par iekaroanu

III.daa - par mlestbas saglabanu.

Pamcbas vispirms sniegtas

(, , , ..), . 90000 .
. .

: